26.-27.septembrī 140 Latvijas sporta skolu un klubu pārstāvji tikās Latvijas Sporta Izglītības iestāžu direktoru padomes rīkotajā ikgadējā rudens seminārā Jūrmalā. Diskutējamo tēmu un jautājumu loks, kā vienmēr – plašs un aktuāls.
LSIIDP valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe, atklājot semināru, atzina, ka “lielākā pievienotā vērtība gan padomes pastāvēšanai, gan tikšanās reizēm ir savstarpējā domu, ideju apmaiņa un konsultācijas, kas ved pie risinājuma.” Ar aplausiem jaunā biedra statusā tika sveikta “Handbola skola” un tās direktore Elīna Hovratoviča.
Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs informēja par LSFP iniciatīvām normatīvo aktu izmaiņām, tostarp, lielo sporta pasākumu atbalsta un tiesnešu darba samaksas regulējumā, kā arī azartspēļu un izložu nodokļa likmju paaugstināšanu un pēc iespējas ātrāku novirzīšanu sporta nozares atbalstam. “Kamēr azartspēles ir legāls bizness, tikmēr jāņem no tām,” nostāju pauda V.Šteinbergs. Viņš rosināja klātesošos paust viedokļus un veidot diskusiju par sporta reģistru un ar sportu saistīto datu digitalizāciju, interešu, profesionālās ievirzes, augstu sasniegumu sporta un sporta federāciju finansēšanas principiem, agrīnas specializācijas mazināšanu un citām aktuālām tēmām. “Sports ir Latvijas prioritāte, tāpēc tajos jautājumos, kuros mūsu organizāciju viedokļi sakrīt, virzāmies kopā uz priekšu, lai visiem vieglāk dzīvot,” noslēdzot uzstāšanos, aicināja LSFP prezidents.
D.Zaļupe savā uzrunā uzsvēra LSIIDP būtisko lomu sadarbībā ar institūcijām, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta Departamentu, sporta veidu federācijām, Saeimas Sporta apakškomisiju un citām sporta politikas dokumentu, mācību programmu un standartu izstrādē un konsultācijās par dažādiem ar sporta nozari, īpaši, profesionālās ievirzi sportā saistītiem jautājumiem. “Daudz kur esam un vēl vairāk darām, bet neesam ne federācija, ne kas cits, mūsu statuss ir problēma,” atzina LSIIDP vadītāja. Par aktuālākajiem jautājumiem sadarbībā ar federācijām D.Zaļupe norādīja: “Sagaidām kvalitatīvus treneru tālākizglītības kursus, bet tie ir dārgi. Attiecībā uz agrīno specializāciju – piekrītu, ka tā nav nepieciešama, bet, ja federācijas rīko čempionātus 7 līdz 8 gadus veciem bērniem, tad kā mums no šīs sistēmas iziet? Finansiālā atbalsta iespējams esam daudzkārt apviļājuši, bet, sākoties rudens/ziemas sezonai neredzam izmaiņas ne biedru naudas, ne licenču, ne arī dalības maksā. Jāveic izmaiņas attiecībā uz sacensību norises vietām pa reģioniem, īpaši jaunākajām treniņu grupām. Lai komanda aizbrauktu no Salacgrīvas līdz Krāslavai un atpakaļ, tās ir daudzas stundas ceļā, vairāki simti kilometros un tūkstoši naudas izteiksmē.” Attiecībā uz sporta interešu un profesionālās ievirzes izglītības mijiedarbību, “princips būtu kritēriji – ja tos neizpilda, tad aizrotē no profesionālās ievirzes uz interešu. Ja pēc tam izdodas izpildīt – ir atpakaļ profesionālajā ievirzē. Sistēmai jābūt elastīgai un interešu izglītības finansējumam – iezīmētam. Pašvaldības sava budžeta ietvaros pārsvarā ļoti maz var tam atvēlēt,” finansēšanas principa opciju iezīmēja D.Zaļupe. Finansējuma iespēju sporta attīstībai LSIIDP valdes priekšsēdētāja saskatīja aizsardzības budžeta pārdalē: “90% no iesauktajiem ir nepietiekama fiziskā sagatavotība. Plānotie 5% aizsardzībai nav tikai militārajai jomai, no tiem 1,5% paredzēti atbalsta pasākumiem, kas varētu ietvert arī sporta nozari. Aicinātu Aizsardzības ministriju paskatīties uz sportistu virzienā.”
IZM Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs informēja par plānotajiem grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos Nr.885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”. Departamenta vecākā eksperte Ilze Pauliņa – par izglītības programmu mācību plānu aktualizāciju, sporta speciālistu sertifikātiem un iemesliem, kāpēc treniņu grupa neielasās sporta atbalsta pieprasījumā Valsts Izglītības informācijas sistēmā (VIIS), kā arī uzklausīja sporta skolu un klubu pārstāvju jautājumus un mēģināja kliedēt neskaidrības attiecībā uz VIIS ievadāmo informāciju.
Latvijas Olimpiskās komitejas Olimpisko sacensību aģentūras direktore Anita Muižniece informēja par projektiem un programmām jaunatnes sporta attīstībai, kā arī IX Latvijas Jaunatnes Olimpiādi, kas norisināsies Valmierā 2026. gada 18. – 20. jūnijā. Plānots, ka tā pulcēs ap 2500 dalībnieku no 43 pašvaldībām 21 olimpiskajā un 2 ne-olimpiskajos sporta veidos. Olimpiāde vienlaikus būs atlases posms Eiropas Jaunatnes Olimpiādei, kas notiks Linjano (Itālijā) 2027.gadā. Jāatgādina, ka Latvijas Jaunatne Olimpiāde ir ļoti ilgi gaidīts sporta notikums, jo pēdējo reizi notika Jelgavā 2019.gadā.
Ar lielisko apstiprinājumu par gaidāmo Olimpiādi semināra pirmā diena noslēdzās. Nākamajā dienā dalībnieki Jūrmalas Sporta skolas direktora Sanda Bērziņa vadībā pieredzes apmaiņā iepazina Jūrmalas pilsētas jaunatnes sporta inovācijas un infrastruktūru.
Paldies visiem semināra dalībniekiem un uz tikšanos pavasarī!
