SWOST: Vietējā sanāksme Latvijā 01.11.2021

1.novembrī Latvijā notika kopumā septītā vietējā sanāksme, tajā skaitā arī trīs projekta komandas vietējās sanāksmes (4.martā, 5.martā un 26.martā). Sanāksmi vadīja projekta komandas pārstāvis un LSIIDP valdes loceklis Kaspars Sakniņš (arī Talsu novada Sporta skolas direktors). Šajā sēdē piedalījās trīspadsmit no piecpadsmit LSIIDP valdes locekļiem. Sanāksme bija saistīta ar jauno Sporta finansēšanas modeli, kas īpaši skar dzimumu līdztiesības jautājumus, piemēram, dzimumu līdztiesību sportā un vardarbības apkarošanu. Kaspars prezentēja SWOST projekta otro (WP2) un trešo (WP3) darba paketi kā iespēju saistīt SWOST projekta rīku ar Latvijas sporta finansēšanas modeli. LSIIDP uzdevums ir rīka prezentēšana tālāk ministrijas pārstāvjiem (LR Izglītības un zinātnes ministrija, Sporta departaments).

Pēc Kaspara prezentācijas par līdz šim paveikto saistībā ar SWOST rīka izstrādi (kopā WP2 un WP3 no 6 darba pakotnēm) LSIIDP valde atzina, ka SWOST rīks varētu būt pozitīvs pielikums jaunajam Sporta finansēšanas modelim, kas varētu būtiski palīdzēt sporta iestādēm novērtēt dzimumu vienlīdzības gaisotni savās organizācijās.


SWOST: 40 visu laiku ietekmīgākās sievietes sportā II

Džekija Džoinere-Kerzi

Seškārtējā olimpiskā medaļniece Džekija Džoinere-Kerzi, kas tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sportistēm, savas izcilās karjeras laikā guva vairākus sasniegumus vieglatlētikā. Viņa kļuva par pirmo sportisti, kas septiņcīņā ieguvusi vairāk nekā 7000 punktu (sacensības, kurās jāuzrāda dažādas prasmes), un pirmo sportisti, kas uzvarējusi Olimpiskajās spēlēs 1988.un 1992. gadā septiņcīņā divas reizes pēc kārtas. Ak, un viņas septiņcīņas pasaules rekords tika uzstādīts 1988.gada Seulas spēlēs, šodien vēl joprojām nav pārspēts. Pēc 1996.gada olimpiskajām spēlēm Džoinere-Kerzi īsu laiku spēlēja profesionālo basketbolu Ričmondas Rage komandā.

Džoinere-Kerzi arī veicina dāsnumu. 1988.gadā viņa nodibināja fondu nosauktu viņas vārdā. Šī fonda mērķis ir palīdzēt bērniem no riska grupām. 2007.gadā viņa līdzdibināja organizāciju Athletes for Hope (Sportisti cerības), kas mudina profesionālus sportistus iesaistīties labdarības pasākumos, un 2016.gadā viņa pievienojās Comcast iniciatīvai, lai nodrošinātu piekļuvi internetam ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Patiesa čempione gan laukumā, gan ārpus tā.

Mistija Kouplenda

Būdama pirmā afroamerikāniete, kas kļuvusi par galveno dejotāju Amerikas baleta teātrī, Mistija Kouplenda ir pioniere profesionālās dejas pasaulē un ne tikai. Starp viņas daudzajiem iespaidīgajiem tituliem atradīsim autori, Brodvejas aktrisi, filmu zvaigzni, slavena zīmola vēstnieci, daudzveidības aizstāvi, pop ikonu, prinča līdzstrādnieci, interneta troļļu apkarotāju kā arī reālās dzīves varoni un iedvesmu jaunajiem dejotājiem (paskatieties uz viņas iedvesmas pilno niknumu).

Kouplenda, kura sāka nodarboties ar baletu visai vēlu - tikai no 13 gadu vecuma, ir nozīmīga nākamās dejotāju paaudzes iedvesmotāja. Viņa ir strādājusi ABT projekta Plié padomdevējā komitejā, kas nodrošina apmācību un mentoringu deju skolotājiem rasu ziņā daudzveidīgās kopienās visā valstī un zēnu un meiteņu klubos. "Es biju vienīgā afroamerikāniete ABT desmit gadus, un liela daļa no tā, ko es daru tagad, ir jaunu mazākumtautību dejotāju mentorings un mēģinājums būt viņiem par atbalsta sistēmu," 2016.gadā žurnālam Variety stāstīja Kouplenda. "Tas mani piepilda gan kā mākslinieku, gan cilvēku, un es uzzinu arvien vairāk par sevi un to, kas pietrūkst un kas jādara profesionālajā baleta pasaulē."

Mia Hamma

Pirms tādām sievietēm kā Aleksa Morgana, Megana Rapino un pārējām USWNT spēlētājām bija Mia Hamma, starptautiskā sieviešu futbola zvaigzne. Hamma - ASV komandas vārtu gūšanas zvaigzne, spēlēja 1991.un 1999.gada Pasaules kausa ieguvēju komandās, kā arī komandās, kas ieguva zelta medaļas 1996.un 2004.gada olimpiskajās spēlēs. Savas leģendārās karjeras laikā Hamma starptautiskās sacensībās guva satriecošus 158 vārtus, kas ir rekords jebkuram spēlētājam — gan vīrietim, gan sievietei —, kas saglabājās līdz 2013.gadam, kad to aptumšoja amerikāniete Ebija Vambaha.

Hammas dominance laukumā izraisīja nepieredzētu mediju uzmanību sieviešu sporta komandai, īpaši 1999.gada Pasaules kausa izcīņas laikā. Un viņas popularitāte, kas turpinājās arī pēc tam, kad 2004.gadā viņa oficiāli nolika malā savus bučus, bija līdzīga labāko vīriešu sportistu slavai. Hamma nodibināja fondu, kas nosaukts viņas vārdā. Šī fonda mērķis ir vairot jauno sieviešu iespējas sportā, kā arī palielināt finansējumu un informētību par kaulu smadzeņu un nabassaites asiņu transplantāciju. Viņa arī nodibināja Athletes for Hope kopā ar Džoineri-Kerziju un citiem sportistiem.

Ģertrūde Ederle

1926.gada 6.augustā 21 gadu vecā Ģetrūde Ederle cīnījās ar aukstajiem, nemierīgajiem Atlantijas okeāna ūdeņiem, lai kļūtu par pirmo sievieti, kas jebkad pārpeldējusi Lamanšu. Vēl iespaidīgāk Ederle uzrādīja ātrāko laiku vēsturē par vairāk nekā divām stundām, pārspējot visus piecus iepriekš distanci veikušos vīriešus. Taču tas vēl nav pats iespaidīgākais: tā brīža īpaši skarbo okeāna apstākļu dēļ Ederle veica vismaz 14 jūdzes vairāk, nekā viņai būtu vajadzējis mierīgos laikapstākļos veicot peldējumu pa taisnu līniju (35 pret 21 jūdzi), raksta New York Times.

Taču Ederles patiesi prātam neaptveramais sasniegums bija lielāks par vienu peldējumu vien. Tas "deva neaizmirstamu ieguldījumu laikmetā, kad daudziem bija grūti uztvert sievietes sportistes nopietni," Times rakstīja Ederles 2003.gada nekrologā. Starp citiem Ederles sasniegumiem sportā ir desmitiem amatieru valsts un pasaules rekordu, kā arī trīs olimpiskās medaļas peldēšanā. Pēc tam, kad rekordpeldēšanas laikā viņas dzirde bija neatgriezeniski traucēta, viņa turpināja mācīt šo sporta veidu arī nedzirdīgiem bērniem.

Martina Navratilova

Kā viena no labākajām tenisistēm vēsturē (Bilijs Žans Kings savulaik viņu sauca par "lielāko vienspēļu, dubultspēļu un jaukto dubultspēļu spēlētāju, kas jebkad dzīvojis"), leģenda Martina Navratilova atstāja lielu ietekmi uz sportu. Čehijā dzimusī Starptautiskās tenisa slavas zāles kandidāte, kura 1976.gadā pārcēlās uz ASV, karjeru pabeidza ar pārsteidzošu uzvaru skaitu: 167 vienspēļu turnīri, 177 dubultspēļu turnīri un 2189 mači. Tas ir lielākais sasniegums, ko jebkad kāds vīrietis vai sieviete kopš atklātās ēras sākuma tenisā 1968.gadā paveicis.

Papildus savām spējām laukumā Navratilova ir devusi nozīmīgu ieguldījumu arī LGBTQ+ sabiedrībā. Būdama viena no pirmajām atklātām homoskesuālajām sportistēm, tenisa čempione ir iestājusies par vienlīdzīgām tiesībām un atbalstījusi daudzas labdarības organizācijas, kas atbalsta šo mērķi. Šie centieni, savukārt, ir palīdzējuši veicināt mūsdienu geju sportistu pieņemšanu.

Simone Bilesa

Pagājušā gada oktobrī Simone Bilesa oficiāli nodrošināja sev vingrošanas KAZAS statusu. 23 gadus vecajai amerikānietei pieder 25 pasaules čempionātu medaļas (un ne tikai), un tagad 23 gadus vecajai amerikānietei pieder vairāk apbalvojumu no globālo sacensību seriāla nekā jebkuram vingrotājam, gan vīrietim, gan sievietei vēsturē. Viņas talants ir tik ārprātīgs un nepieredzēts, ka viņas vārdā jau ir nosauktas trīs dažādas kustības.

Papildus Bilesas burvīgajiem, gravitācijas spēku izaicinošajiem priekšnesumiem viņa arī nesatricināmi tic tam, ka sievietēm ir pārliecinoši jāsvin savus sasniegumus — un nav, ko atvainoties. "Esmu izcīnījusi piecus pasaules čempionu titulus, un, ja saku:" Es esmu labākā vingrotāja, kāda jelkad bijusi, tad, protams, ir reakcija: "Ak, viņa ir uzpūtīga. Paskatieties tik uz viņu tagad!", pagājušā gada rudenī pieckārtējā olimpiskā medaļniece teica USA Today. “Nē, fakti ir skaidri redzami uz papīra. Es domāju, ka ir svarīgi to iemācīt jaunām meitenēm. Un tā skaļāk, lai dzird arī cilvēki aiz priekšplāna, lūdzu!"

Vilma Rūdolfa

1960.gada Romas olimpiskajās spēlēs sprintere Vilma Rūdolfa kļuva par pirmo amerikānieti, kura vienā olimpiādē izcīnījusi trīs zelta medaļas, "uzspridzinot stadionu" un labojot rekordus 100 metru, 200 metru un 4x100 metru stafetē. “Viņa bija ļoti populāra Romā, un viņai tika piešķirta atzinība par vieglatlētikas popularitātes veicināšanu meiteņu un sieviešu vidū,” Velčs stāsta Glamour.

Kā atzīmēja viņas New York Times nekrologs, "Rūdolfa kļuva par Amerikas izcilāko sieviešu sporta varoni kopš Babes Didriksones Zaharijas pirms vienas paaudzes". Rūdolfas panākumi ir vēl ievērojamāki, ja ņem vērā faktu, ka apbalvotā sportiste gandrīz nomira četrgadīgā vecumā pēc saslimšanas ar dubulto pneimoniju un skarlatīnu. Slimība paralizēja viņas kreiso kāju, un viņa gadiem ilgi nevarēja pastaigāt viena pati, raksta Times. Pārvarējusi fiziskos izaicinājumus agrīnā dzīves posmā un attīstījusi savu izcilo sportistes karjeru, Rūdolfa nodibināja fondu nosauktu savā vārdā, lai ar sporta un akadēmisko aprindu palīdzību atbalstītu jauniešus mazattīstītās kopienās. "Ja man ir kaut kas, ko atstāt," viņa teica, saskaņā ar Times, "tad mans mantojums ir fonds."

 Alteja Gibsone

Kā pirmā melnādainā tenisiste, kas uzvarējusi Francijas atklātajā čempionātā, Vimbldonā un ASV atklātajos vienspēļu čempionātos, amerikāniete Alteja Gibsone pavēra ceļu lielākai daudzveidībai sportā ar balto elitārisma vēsturi. "Šī nav tikai spēlētāja, kura izcīnīja neskaitāmus titulus - tas ir kāds, kurš pārspēja mūsu sportu un pavēra ceļu melnādainiem," laikrakstam New York Times sacīja Katrīna Adamsa, pirmā afroamerikāniete ASV štata prezidente. "Ja nebūtu Altejas, nebūtu arī manis, jo teniss man nebūtu bijis tik atvērts."

1957.gadā Associated Press nosauca Ņujorkas iedzīvotāju par gada labāko sportisti, atzīmējot pirmo reizi, kad kāda afroamerikāniete ir saņēmusi šo balvu (AP Gibsonei šo godu atkārtoti piešķīra 1958.gadā). Gibsone iezīmējās arī citā sporta veidā: 1964.gadā viņa pievērsās profesionālajam golfam, kļūstot par pirmo afroamerikāņu Sieviešu profesionālā golfa asociācijas biedru.



Lindsija Vonna

Ar 82 uzvarām Pasaules kausā Lindsija Vona ir visvairāk uzvarējusī sieviešu slēpotāja. Periods. Amerikāņu kalnu KAZA aizgāja pensijā 2019.gadā 34 gadu vecumā pēc tam, kad bija izcīnījusi neizmērojamu daudzumu godqalgu, tostarp trīs olimpiskās medaļas, septiņas pasaules čempionāta medaļas un, protams, visas šīs Pasaules kausa uzvaras.

Līdz ar atzinību nāca arī grūtības — Vonna savas karjeras laikā cīnījās ar nopietnām traumām, tostarp plīsušu ceļgala saiti (kas plīsa divas reizes), lauztu potīti un nopietniem rokas nervu bojājumiem. Tomēr, kad citi slēpotāji varētu būt iemetuši plinti krūmos, Vonna atteicās padoties, virzoties uz priekšu ar nesatricināmu apņēmību. “Es nekad neesmu baidījusies,” viņa stāstīja Glamour neilgi pēc paziņojuma par aiziešanu pensijā 2019.gada februārī. “Nē, pat tad, kad šķita, ka ievainojumu un avāriju skaits uzkrājas bezgalīgi, es nekad nemainījos. Es nekad neesmu baidījusies. ” Šodien Vonna dod ieguldījumu nākamajā paaudzē, darbojoties Lindsijas Vonnas fondā, kas nodrošina stipendijas un programmu sistēmu izglītībai, sportam un programmu dqaudzveidībai.

Hilarija Naita

Kā trīskārtēja olimpiskā medaļniece un deviņkārtēja pasaules čempionāta medaļniece, amerikāniete Hilarija Naita ir viena no mūsdienu labākajām zvaigznēm sieviešu hokejā. Vārtus guvušā uzbrucēja Naita palīdzēja ASV komandai izcīnīt zeltu 2018.gada Phjončhanas spēlēs, kas bija viņu pirmā olimpiskā uzvara pēdējo 20 gadu laikā.

Kopš tā laika viņa ir pievērsusies citam mērķim: vienotas, ilgtspējīgas profesionālās sieviešu hokeja līgas izveidei Ziemeļamerikā. Pēc Kanādas Sieviešu hokeja līgas sabrukuma pagājušajā gadā Naita un citas profesionālas spēlētājas izveidoja Profesionālo sieviešu hokeja spēlētāju asociāciju, kuras mērķis ir izveidot profesionālu līgu, kas nodrošina spēlētājas ar dzīvošanai pieņemamu algu. (Saskaņā ar New York Times, lielākā atklāti pasludinātā alga Nacionālajai sieviešu hokeja līgai, kas pašlaik ir vienīgā sieviešu profesionālā līga Ziemeļamerikā pēc CWHL sabrukuma, ir tikai 15 000 ASV dolāri.)

"Es ceru, ka mani patiešām atcerēsies pēc mantojuma, ko atstāju uz ledus," pagājušajā gadā pirms PWHPA darbības uzsākšanas ESPN rakstā sacīja Naita. "Bet tāpat arī dēļ tā, ko esmu paveikuis ārpus ledus, jo izmaiņas ir izraisītas ne tikai hokejā, bet arī sportā vispār un citās nozarēs. Neatkarīgi no tā, vai tā ir cīņa par vienādu atalgojumu vai spēles maiņa tam, kā tiek atspoguļots dzimums vai ķermeņa tēls, mans darbs daudzos veidos tikai sākas."

SWOST: Transnacionālā tikšanās #1, Montekatīni, Itālija

Šodien - 1.oktobrī Talsu Novada Sporta Skola direktors un LSIIDP Valdes loceklis Kaspars Saknins un LSIIDP projektu vadītāja Sandija Zalupe piedalās Erasmus+ Sports projekta Sports bez stereotipiem pirmajā transnacionālajā sanāksmē Itālijā, kur tiek risināti būtiski jautājumi saistībā ar projekta metodoloģijas izstrādi tālākai virzībai uz galvenā intelektuālā iznākuma - tiešsaistes aplikācijas, izstrādi, ar ko būs iespējams novērtēt dzimumu vienlīdzību sporta organizācijās.

Skatieties transnacionālās sanāksmes gaitu ŠEIT.

SWOST: TWOST konference, Prato, Itālija

2.oktobrī Kaspars Saknins un Sandija Zalupe pārstāvēja Latviju citā Erasmus+ projektā Training without Stereotypes (TWOST, trenēties bez stereotipiem), kur konferencē uzstājās arī vairāki SWOST - Sport without Stereotypes projekta dalībnieki. Galvenās konferences tēmas deva ieskatu par dzimumu vienlīdzības izglītošanu, kā arī par rīkiem, kas veicinātu dzimumu vienlīdzības kultūru, iekļaušanu, diskriminācijas un ļaunprātības novēršanu.

Konferences foto galeriju skatieties ŠEIT.

WOW Europe Atklātā stunda sportā 25.09.2021.

“Atklātā stunda sportā” Latvijai bija īsts izaicinājums. Pirmkārt, joprojām notiekošās pandēmijas dēļ un nedēļu pirms šīs aktivitātes vietējās vidusskolas skolotāja, kurā bija paredzēta viena aktivitātes daļa, saslima ar Covid-19 un viena trešdaļa skolas tika izolēta. Tas ietvēra arī jaunākās klases, kas bija iekļautas mentālās sporta nodarbības aktivitātē, lai sasniegtu augstāku sportisku mērķi un lielāku šīs aktivitātes pievienoto vērtību, proti, lai panāktu 1. - 4. klašu bērnu iestāšanos vietējā sporta skolā un turpinātu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu arī pēc šīs brīnišķīgās dienas. Šajā sakarā projekta komanda uzaicināja sporta skolas pārstāvi teikt ievadrunu 1. - 4.klašu bērniem un aicināt viņus iestāties Limbažu Novada sporta skolā, kas, starp citu, ir bezmaksas jebkurā no septiņiem sporta veidiem, kas pieejami šajā sporta skolā. Pēc ievadrunas sporta skolas direktore pasniedza bukletus 1. - 4. klašu bērnu klašu audzinātājiem, lai vēlāk tos nodotu pašiem bērniem, un viņi kopā ar vecākiem varētu lemt par turpmāko izvēli.

Iedvesmo olimpietis

Pēc sporta skolas direktores vārds tika dots olimpietim, kurš Pekinas Olimpiskajās spēlēs smailīšu divniekā izcīnīja 7.vietu - Kristapam Zaļupem un sporta skolotājam Kalvim Rudzītim. Olimpieša īpašais uzdevums bija iedvesmot bērnus ar savu personīgo stāstu par savu olimpisko ceļu. Tikmēr sporta skolotājs, kurš ir arī pludmales glābējs, dalījās stāstos par nepieciešamību fiziski attīstīties, lai varētu glābt ne tikai sevi, bet arī vajadzības gadījumā palīdzēt citiem cilvēkiem. Abi kungi bērnus savos stāstos iesaistīja ar piemēriem.

Sporta maģija

Tomēr pasākuma “zvaigzne” bija iluzionists, kurš tika uzaicināts, lai turpinātu iedvesmot bērnus nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, izmantojot īpašu stāstu, kas tika apvienots ar burvju trikiem, kas bērniem ārkārtīgi patika. Toms Felkers - iluzionists, arī šajā pandēmijas situācijā veicināja bērnos komandas garu, cik nu tas bija atļauts saskaņā ar skolas noteikumiem. Lai gan Toms bija diezgan ierobežots savā darbībā, viņš darīja visu iespējamo, lai iesaistītu visus bērnus: 1. - 4.klasei bija atļauts atrasties sporta zālē, bet pārējiem tikai sporta zāles tribīnēs.

Sportot dabā

Vēl viena aktivitāte atklātās sporta stundas ietvaros bija skrējiens apkārt Lielezeram visiem vecumiem, visiem līmeņiem ar dažāda garuma distancēm - 600m (60% asfalts, 40% meža taka), 1200m (40% asfalts, 60% meža taka), 6km (70% asfalts, 30% meža taka) un 14,3 km (40% asfalts, 40% zemes ceļš, 20% meža taka un koka laipas). Skriešana kā tāda ir populāra Limbažu novadā. Tāpēc piedalījās ne tikai indivīdi, bet arī ģimenes, kas skrēja kopā lēnākā ģimenes locekļa tempā - necenšoties uzvarēt, bet izbaudot skrējienu, pavadot laiku kopā svaigā gaisā.

Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais - visi tie, kuri bija gatavi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm jautrā, nepiespiestā noskaņā un bez rezultāta, tika aicināti izstaigāt vai noskriet 1000 m garo meža taku gar Lielezera krastu ar 9 pieturām - vingrinājumiem, ko iespējams veikt katras pieturas vietā. Šo aktivitāti galvenokārt novērtēja gados vecāki cilvēki, jaunās māmiņas ar maziem bērniem, kuri bija vai nu vēl ratiņos, vai tikai spēra pirmos soļus.

Kopumā aktivitāte “Atklātā stunda sportā” pulcēja vairāk nekā divus simtus dalībnieku, no kuriem 115 bija 1.-4.klašu skolēni - mūsu galvenā mērķauditorija, jo projekta komandas mērķis bija ilgstoša ietekme - bērnu iestāšanās vietējā sporta skolā.

Pasākums ir iemūžināts video ŠEIT.