RSE: Basketbols iet uz priekšu! 28.02.2022

8.februārī Limbažu vidusskolā notika sadraudzības basketbola spēle, kurā piedalījās 14-15 gadus veci jaunieši, pierādot, ka, neskatoties uz nemitīgajiem ierobežojumiem, tai skaitā sportā, basketbols dzīvo! Puiši ne tikai izspēlēja sadraudzības maču, bet arī piedalījās trīspunktu metienu konkursā, kurā uzvrēja Mariss Ronaldo Viļumsons un izcīnīja jauniešu šampanieti Mežezers. Ir lieliski, ka ar dažādu Erasmus+ Sports projektu palīdzību var uzturēt sportisko garu jauniešos un paveikt kaut ko ārpus ikdienas.

Pasākums iemūžināts ŠEIT.

   

BMX: TS2 sanāksme 2022.gada 20.- 21.janvārī

20.janvārī tiešsaistē norisinājās BMX projekta "Training to Win" (tulk., Trenēties, lai uzvarētu) transnacionālā sanāksme, kam bija jānotiek Spānijas pilsētā Zaragozā. Pirmajā sanāksmes dienā projekta komanda izvērtēja projekta darbību pirmajā gadā, septembrī aizvadīto Baterijas testu Portugāles pilsētā Anadijā, kā arī apsprieda projekta turpmāko darbību atlikušajos 18 mēnešos. Projekta partneris Ceipes no Itālijas prezentēja tiešsaistes rīku, ko kopīgi iedzīvinās visu sešu valstu projekta partneri.

LSIIDP šajā projekta sanāksmē pārstāv LSIIDP Projektu vadītāja Sandija Zaļupe un Valmieras Sporta skolas un BMX kluba "Tālava" BMX treneris Olafs Lakučs.

BMX projekta "Training To Win" otrajā sanāksmes dienā projekta dalībnieki dalījās grupās, kur projekta treneri no Latvijas, Slovākijas, Portugāles, Spānijas un Maltas vairāk strādāja pie praktiskās daļas izstrādes, savukārt projekta vadītāji un koordinatori deva artavu trešā intelektuālā mantojuma "BMX Training Course- Open Educational Resource" (tulk. BMX apmācību kurss - atvērs izglītības resurss) BMX kursa - apmācību programmas teorētiskās daļas attīstībā. Šis projekta posms ilgs no šā gada janvāra līdz novembrim.

Jāpiemin, ka projekta komanda cer aizvadīt otro transnacionālo sanāksmi klātienē Zaragozā Aprīļa beigās.

Transnacionālā sanāksme tiešsaistē tika iemūžināta ŠEIT.


   

SWOST: Skrējēja Vaičule: Mazliet jocīgi iekļaut olimpiskajās spēlēs sieviešu maz pārstāvētus sporta veidus

Olimpiskajās spēlēs abu dzimumu sportistu skaits arvien vairāk līdzsvarojas un ir grūti iedomāties vēl lielāku līdztiesību, Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" atzina vieglatlēte Gunta Vaičule. Viņa ir arī Eiropas Olimpisko komiteju atlētu komisijas pārstāve, tomēr skrējēja uzskata, ka ne visi sporta veidi ir vienlīdz piemēroti visām sievietēm un dažādas to popularitātes dēļ olimpiskajās spēlēs veidojas nevienāda konkurence.

Pasaulē par sieviešu līdztiesību sportā runā daudz vairāk nekā Latvijā, un atsevišķos sporta veidos jautājums ir ļoti aktuāls, pastāstīja Vaičule. Piemēram, par futbola pieejamību meitenēm tikpat lielā mērā kā zēniem.

Vaičule par apsveicamu uzskata sieviešu vēlmi nodarboties arī ar sporta veidiem, kas viņu dzimuma pārstāvju vidū lielu popularitāti nav iemantojuši. Taču ne tik taisnīga pret citu sporta veidu sportistēm ir maz pārstāvēto sporta veidu iekļaušana olimpiskajās spēlēs tikai tāpēc, lai būtu sieviešu pārstāvība, sacīja vieglatlēte, kura pretendē uz dalību Tokijas olimpiādē.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tiecas pilnīgi izlīdzināt svara kategoriju un dalībnieku skaitu vīriešiem un sievietēm, kas kungiem palielina konkurenci par iespēju tikt uz olimpiskajām spēlēm. Cīkstonei Anastasijai Grigorjevai ir žēl, ka puišiem olimpiskās kvotas cīņas sportā iet mazumā, tomēr viņa Latvijas Televīzijai atzina, ka sportisti jaunajai situācijai pielāgosies.

Vaičule sportistu pārstāves lomā ir jutusies dīvaini sanāksmēs Latvijas Olimpiskajā komitejā, lai gan par attieksmi viņa nevarēja sūdzēties. Atrodoties telpā ar 97% vīriešu, kuri ir divas vai pat trīs reizes vecāki, ir bail muti attaisīt, atzina skrējēja.

"Tu esi apspiesta tikai tā fakta pēc, ka esi tādā mazākumā. Nevis tāpēc, ka tevi neviens negribētu klausīties vai tavi argumenti būtu muļķīgi. Telpa ir tāda, un gaisotne ir tāda," paskaidroja sportiste.

Sportistēm Vaičule novēl labus trenerus, kas nevis salauztu sievišķību, bet ar trenēšanu, audzināšanu un motivēšanu tieši caur to spētu atrastu pareizo pieeju. Sievišķība sportā mazinās, jo sacensību gars un spēks velk uz vīrišķo, tomēr sievietes patiesā daba arī sportā sniedz iespēju sasniegt augstus rezultātus, atgādināja Vaičule. Viņa sportā atgriežas pēc meitiņas laišanas pasaulē.

RSE: tiešsaistes sanāksme par projekta pagarinājumu 25.01.2022.

Projekta partneri 25.janvārī piedalījās tiešsaistes sanāksmē par nākamajām aktivitātēm projekta pagarinātajā periodā. Vēl pērn Eiropas Komisija apstiprināja projekta pagarināšanu līdz 2022.gada 30.jūnijam. Līdz pagarinātajam termiņam projekta komandai ir jāīsteno virkne aktivitāšu: jāpabeidz projekta brošūra, jāizstrādā projekta video un jānoorganizē trīs pasākumi: mācību mobilitāte visu iesaistīto valstu treneriem Rumānijā, jauno sportistu apmaiņa Rumānijā un sporta popularizēšanas pasākums projekta komandām un visām ieinteresētajām personām Grieķijā.

Projekta konsorcijs vienojās par šādiem sanāksmju datumiem:
  • mācību mobilitāte treneriem laikā no 2022.gada 23.līdz 27.martam;
  • apmaiņa jaunajiem sportistiem no 2022.gada 27.līdz 31.martam;
  • sporta popularizēšanas pasākums projektu komandām un visām ieinteresētajām pusēm no 2022.gada 17.līdz 20.maijam.
Un projekta komanda cer publicēt projekta brošūru visās partneru valodās – rumāņu, grieķu, spāņu, franču, latviešu, kā arī angļu valodā līdz aprīļa beigām.
 
 

SWOST: 40 visu laiku ietekmīgākās sievietes sportā IV

Šontē Lova

Pēc iespaidīgajām četrām olimpiskajām spēlēm, vairākiem Amerikas rekordiem un bronzas medaļas augstlēkšanā Šontē Lova vēl aizvien nav gatava atkāpties no uzņemtā kursa — pat pēc krūts vēža diagnozes noteikšanas 2019.gada maijā. "Tas ir tāpat kā: nu jā, šī gluži nav tā stafete, ko vēlas saņemt," 36 gadus vecā trīs bērnu māte Lova sacīja ASV komandai, "taču tas ir svarīgi izzināšanai un izpētes turpināšanai." Tātad, kamēr Lova cīnās ar slimību un atgūstas no ķīmijterapijas (saskaņā ar Instagram ierakstu 2020.gada janvārī, viņa ir pabeigusi ārstēšanu), viņa turpina trenēties ar cerībām iekļūt savā piektajā olimpiskajā komandā.

Lova vēlas izmantot globālo platformu, lai izplatītu izpratni par agrīnas krūts vēža noteikšanas nozīmi. "Es mēdzu iebāzt galvu smiltīs, kad runa bija par šīm problēmām, bet vairs ne," viņa rakstīja Instagram ierakstā 2019.gada oktobrī. "Ziniet savu risku un atrodiet veidus, kā to mazināt. Ir daudzi veidi, kā novērst vēzi sev vai saviem mīļajiem 💕. Pārliecinieties, vai zināt, kas tie ir. ”

 Elana Maijersa Teilore

Trīskārtējā olimpiskā bobslejiste Elana Maijersa Teilore ar šo sporta veidu uzsāka nodarboties tikai 2007.gadā. Un tikai trīs gadus vēlāk bijusī softbola spēlētāja iekļuva ASV olimpiskajā bobsleja komandā un 2010.gada Vankūveras spēlēs ieguva bronzas medaļu. Nav vieglu varoņdarbu. Kopš tā laika Maijersa Teilore savu kolekciju ir papildinājusi ar divām olimpiskajām sudraba medaļām (2014.un 2018.gada spēles), tādējādi nostiprinot savu statusu kā viena no visvairāk apbalvotajām ASV olimpiskajām bobslejistēm. Pagājušā gada rudenī Maijersa Teilore paziņoja, ka ir stāvoklī un izlaidīs šo pašreizējo bobsleja sezonu. Taču jau nākamajā dienā viņa īstā čempiones garā uzreiz uzvarēja ASV bobsleja grūšanas čempionātā sieviešu braucēju divīzijā.






Anita DeFrantz


Olimpiskā airētāja Anita Defranca piedalījās 1976.gada Monreālas spēlēs, būdama ASV izlases kapteine, kas izcīnīja bronzu šī sporta veida olimpiskajā debijā sievietēm. Viņa arī kļuva par četrkārtēju finālisti un sudraba medaļas ieguvēju 1978.gada pasaules čempionātā airēšanā un seškārtēju valsts čempioni.

Defranca ir atstājusi savas lielākās atzīmes vēsturē ārpus laivas. 1980.gadā viņa vadīja 25 sportistu grupu, kas iesūdzēja tiesā Savienoto Valstu Olimpisko komiteju (USOC) par tās lēmumu neļaut amerikāņiem piedalīties 1980.gada Maskavas spēlēs, apgalvojot, ka šāds boikots pārkāpj konstitucionālās tiesības un ir ārpus USOC varas. Defranca, kura faktiski bija USOC locekle kopš 1976.gada, prāvu zaudēja, bet par saviem pūliņiem saņēma medaļu no Starptautiskās Olimpiskās komitejas. No šī punkta viņa turpināja cieši iesaistīties olimpisko spēļu administrācijā, sagraujot dzimumu un rasu barjeras. 1986.gadā Defranca kļuva par pirmo afroamerikānieti un sievieti, kas pārstāvēja ASV Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. 1997.gadā viņa kļuva par SOK pirmo viceprezidenti sievieti. Un pavisam nesen viņas pūliņi sasniedza lielāku vienlīdzību Olimpiskajās spēlēs. "Sports pieder visai cilvēcei," Defranca sacīja laikrakstam Chicago Tribune 2018.gada rakstā par nevienlīdzību starp vīriešu un sieviešu olimpiskajām tramplīnlēkšanām. "Nav nekāda iemesla izslēgt sievietes no kāda no sporta veidiem."

Kirstija Enisa

Pēc izdzīvošanas helikoptera avārijā, dienējot Afganistānā, bijusī jūras kājniece Kirstija Enisa pārcieta desmitiem operāciju, kreisās kājas amputāciju virs ceļgala un traumatisku smadzeņu bojājumu. Taču tieši tad Enisa atklāja kāpšanu kalnos un augstāku aicinājumu. Drīz pēc jaunā sporta veida atklāšanas Enisa burtiski izstrādāja kādu cēlu plānu: uzkāpt Septiņos samitos un ar šo rīcību palielināt informētību un piesaistīt finansējumu bezpeļņas organizācijām.

Kopš Kirstijas Enisas fonda dibināšanas 2018.gadā Enisa ir piešķīrusi vairāk nekā 70 000 ASV dolāru dotācijām bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo veterānus, sievietes un invalīdus. Viņas organizācija arī vada klīnikas, kas palīdz apkalpot maznodrošinātos iedzīvotājus un minoritāšu grupas āra sportam. "Man patīk domāt, ka, to darot, es, cerams, radu precedentu kādam, kas mani vēro... ka es nojaucu šķēršļus, lai parādītu cilvēkiem, ka cilvēki ar invaliditāti var tur darboties," viņa stāstīja žurnālam Glamour gadu pēc atgriešanās no kāpšanas Everesta "nāves zonā".

"Cerams, viņi domās, ka arī viņi to var izdarīt, un ka viņi to var izdarīt labāk nekā es," viņa piebilda 2019.gada jūlijā, kad šī līdztiesības pioniere saņēma Pat Tillman balvu par dienestu ESPY.


Dota Ričardsone

Pēc Luisvilas Universitātes Medicīnas fakultātes absolvēšanas Dota Ričardsone bija tikusi līdz ortopēdiskās ķirurģijas rezidentūras vidum, kad nolēma paņemt viena gada pārtraukumu. Iemesls? Gatavošanās 1996.gada olimpiskajām spēlēm. Jau no mazotnes izcilā softbola zvaigzne Ričardsone ieguva visas Amerikas statusu kā koledžas spēlētāja, ieguva divas zelta medaļas Panamerikas spēlēs un tika nosaukta par NCAA labāko desmitgades spēlētāju astoņdesmitajos gados. Tātad, kad 1996.gadā šis sporta veids beidzot tika iekļauts Olimpiskajās spēlēs, Ričardsone pārtrauca savu karjeru un pievienojās amerikāņu komandai. Komanda dominēja sacensībās un ieguva zeltu, daļēji pateicoties Rikardsonei, kura izpildīja divu skrējienu trāpījumu. 2000.gada Sidnejas spēlēs Ričardsone atkal pievienojās ASV komandai, lai atkārtotu sniegumu par zelta medaļu.

Starp citiem viņas sporta sasniegumiem neatsverami ir: trīskārtējs pasaules čempiones tituls, četras Panamerikas zelta medaļas un iekļūšana Nacionālajā softbola slavas zālē. Kas attiecas uz viņas ārstes karjeru, Ričardsone kļuva par Nacionālā mācību centra Klermontā, Floridā, medicīnas direktori un priekšsēdētāja vietnieci Prezidenta fitnesa padomē.




Tara Kaningema

Sieviešu svarcelšana savu olimpisko debiju piedzīvoja 2000.gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, un tajā gadā amerikāniete Tara Kaningema (dzimusi Notta) izcīnīja zeltu 48 kilogramu kategorijā, kļūstot par pirmo sieviešu olimpisko čempioni svarcelšanā ASV komandā, uzceļot vairāk nekā divreiz viņas ķermeņa svara. Tas nu gan nekādīgi nebija vienīgais Kaningemas sasniegums. Apdāvinātā multisportiste (Kaningema ASV olimpiskajos treniņu centros trenējās trīs dažādos sporta veidos: vingrošanā, futbolā un svarcelšanā) piedalījās arī 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, kur ieguva 10.vietu savā divīzijā, uzstādīja Amerikas rekordus divās dažādās svara kategorijās un nopelnīja divas zelta medaļas Panamerikas spēlēs, kā arī uzvarēja septiņus USAW nacionālos čempionātus.

Laikā kopš Kaningemas revolucionārajiem sasniegumiem kādreizējais svarcelšanas sporta veids ir kļuvis populārs. Laikā no 2012.līdz 2016.gada olimpiskajām spēlēm dalībnieku skaits ASV svarcelšanā ir vairāk nekā dubultojies - no 11 000 līdz vairāk nekā 26 000 sportistu, vēsta žurnāls Wall Street.

Kerija Volša Dženingsa un Mistija Meja-Trenore

Šis dinamiskais duets tiek uzskatīts par visu laiku labāko pludmales volejbola komandu pēc tam, kad 2004., 2008. un 2012.gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs zelta medaļas pēc kārtas. Šis trīskārtējais varoņdarbs padarīja Volšu Dženingsu un Meju-Trenoru par pirmajām sievietēm, kas šajā sporta veidā izcīnīja trīs olimpiskās medaļas, un par pirmajām sportistiem — tostarp starp vīriešiem —, kas nopelnīja trīs pludmales volejbola zelta medaļas. Sasodīti iespaidīgi ir arī tas, ka vien dažas nedēļas pēc uzvaras 2012.gada spēlēs, Volša Dženingsa paziņoja, ka ir stāvoklī ar savu trešo bērnu un jau bija bijusi olimpisko sacensību laikā.

Kopš tā laika Meja-Trenora ir izstājusies no sporta un 2019.gadā tika uzņemta ASV olimpiskajā un paralimpiskajā slavas zālē, savukārt Volša Dženingsa kopā ar partneri Eiprilu Rosu izcīnīja bronzas medaļu 2016.gada olimpiskajās spēlēs. 2018.gadā Volša Dženingsa, kura atklāti pauda vilšanos par trešo vietu Rio, ziņu aģentūrai Associated Press sacīja, ka vēlas vēl vienu reizi cīnīties par zeltu 2020.gada Tokijas spēlēs.

Megana Rapinoe

Futbola karaliene un nerimstošā vienlīdzības aizstāve Megana Rapinoe ir tikai 34 gadus veca un jau ir dzīva leģenda.
2019.gadā superzvaigznes uzbrucēja aizveda USWNT komandu līdz vēsturiskajai Pasaules kausa izcīņai, izcīnot visvairāk turnīrā gūto vārtu (sešus) un vairākas balvas, tostarp Zelta zābaku un Zelta bumbu, kā arī FIFA 2019.gada FIFA sieviešu spēlētāju gada balvu vēlāk tajā pašā rudenī.


Rapinoe ir kas daudz vairāk nekā viņas (ļoti iespaidīgo) atzinību saraksts — viņa ir arī vienaldzīga atalgojuma un vienlīdzīgu tiesību čempione. 2016.gadā pēc tam, kad bijušais NFL spēlētājs Kolins Keperniks atteicās stāvēt kājās valsts himnas laikā, viņa kļuva gan par pirmo balto, gan par pirmo sievieti sportisti, kas solidāri nometās ceļos. Pagājušā gada martā Rapinoe pievienojās USWNT, iesūdzot tiesā ASV Futbola federāciju par apsūdzībām dzimuma diskriminācijā.